Depresīvs teksts no 2016tā

Kā noplukusi putna spalva jūras krastā, es mētājos pa savu gultu. Manas aktivitātes brīvajā laikā ir sarukušas līdz apātiskai blenšanai griestos. Šad un tad, lai pamainītu rutīnu, skatos ārā pa logu. Ģitāru piemeklējusi pelēka putekļu ziema, grāmatu kaudzes ikviena grāmata iesākta - nepabeigta. Brīvajā laikā es kārtoju dzīvokli. Tāda sajūta, ka caur absolūti bezjēdzīgu pedantismu un istabenes cienīgu skilu cenšos sakārtot nevis dzīvokli, bet savu dzīvi. Beržu netīrumus no sirdsapziņas šķīvjiem, slauku putekļus no jūtu plauktiem un cenšos izdzīt smaku no pagātnes ledusskapja.